Instagram – kaitīgi veselībai?

instagram-1519537_960_720

Sociālie mediji nu jau kādu laiku tiek uzskatīti par smagu atkarību raisošiem, vairāk nekā cigaretes un alkohols. Attēlu dalīšanās vietne Instagram ir ierindota pirmajā vietā kā sociālais tīmeklis ar viskaitīgāko ietekmi uz jauniešu garīgo veselību, atklāj nesen publicēts ziņojums. Lielbritānijā kāda sabiedrības veselības un labdarības veselības kustība veica aptauju 2017. gada pirmajos mēnešos, kopā aptaujājot gandrīz 1500 jauniešus vecumā no 14 līdz 24 gadiem par viņu paradumiem sociālo mediju izmantošanā. Viņiem tika lūgts novērtēt skalā kā katra sociālo mediju vietne ietekmēja viņus 14 dažādos veselības un labklājības jautājumos, tostarp trauksme, depresija, vientulība, miega traucējumi, iebiedēšana un bailes palaist kaut ko garām (angliski – “FoMo” – Fear of Missing Out). Pamatojoties uz jauniešu vērtējumiem šajā aptaujā, Instagram tika minēts kā sociālais tīkls ar visnegatīvāko efektu. Fotogrāfiju augšupielādes platforma tiek uzskatīta par vienu no pastiprinātājiem izkropļotai izpratnei par sava un citu cilvēku ķermeņa tēlu, palielina bailes palaist kaut ko garām un tai ir nelabvēlīga ietekme uz veselīgu miegu. Mazliet labvēlīgāk šī platforma tiek ierindota tādās jomās kā pašizpausme, pašidentitāte un kopienu veidošana (bedste produkt anmeldelser). Bilžu mirkļa sarunu platforma Snapchat saņēma otro mazāk pozitīvo vērtējumu, īpaši smagi atsaucoties uz bailēm palaist kaut ko garām un iebiedēšanu, izrēķināšanos jauniešu vidū, apsmiešanu, taču labvēlīgu rezultātu iegūstot pašizpausmes lauciņā. Populārā sociālā vietne Facebook aptaujā ierindojās kaut kur pa vidu ar tādiem faktoriem kā kaitīga ietekmi uz miegu un apsmiešana. Šī platforma, kas nenoliedzami ir populārākais sociālo mediju tīkls teju visā pasaulē, pozitīvi tiek vērtēts emocionālā atbalsta sniegšanā un iespējā veidot veselīgas interešu kopienas. Twitter bija otrais labākais no pieciem populārākajiem sociālajiem tīkliem, bet tik un tā neizpaliek ar virkni negatīvas ietekmes faktoriem. Līdzīgi kā Facebook, ietekme uz miega kvalitāti un iebiedēšanas taktika, ko izmanto tās lietotāji, bija topa augšgalā, savukārt pašizpausme ieņēma pozitīvu noti. Vienīgā sociālo tīklu vietne mūsdienās, kas savu eksistenci atspēko ar vairāk pozitīvu nekā negatīvu ietekmi uz garīgo veselību, ir video koplietošanas vietne YouTube. Video koplietošanas platforma tika ierindota tik augstu tieši ar savu spēju palielināt informētības līmeni un apzināšanos, veidojot kvalitatīvas un ar informāciju bagātas kopienas, kā arī veicinot radošu pašizpausmi. Vērā ņemamā negatīvā ietekme, ko rada šī platforma, ir līdzīga kā visiem citiem iepriekš minētajiem – tā ir negatīva ietekme uz miega daudzumu un kvalitāti. Aptaujas iniciatori un pētnieki uzskata, ka ir interesanti redzēt Instagram un Snapchat sarakstā kā vissliktāk ietekmējošos attiecībā uz garīgo veselību un labklājību. Abas šīs platformas ir ļoti vērstas tieši uz vizuālo attēlu un, šķiet, rada neatbilstības un nemiera sajūtu jauniešos. Viņi arī min vairākus pasākumus, kurus būtu nepieciešams ieviest, lai mazinātu augošo negatīvo ietekmi uz jauniešu garīgo veselību caur šādiem un līdzīgiem sociālajiem tīkliem. Viens no ieteikumiem bija izmantot izlecošos paziņojumus, sociālo tīklu izmantošanas brīdinājums, kas informētu lietotājus par smagajām sekām, kādas var iestāties, ja viņi izmanto konkrēto vietni pārāk ilgu periodu. Vēl ieteikumos atspoguļojās vēlme iekļaut sociālo mediju platformās informāciju, kurā uzsvērts, ka platformā publicētie fotoattēli lielākoties ir digitāli manipulēti. Kā arī ieviest drošu sociālo mediju lietošanas nodarbības vai īsu izglītības kursu visās skolās vai ārpusskolas nodarbību vietās (affugter tilbud). Atbildot uz pētījuma rezultātiem, Instagram izplatīja paziņojumu, ka uzturēt platformu kā drošu un atbalstošu vietu ir viņu top prioritāte.

Continue reading »

“Gameboy” zaudē “Candy Crush”

candy-crush-1869655_960_720

Spēles beigas nu jau kādu laiku ir pienākušas visu laiku pārdotākajai konsoles spēlei “Gameboy”: “Candy Crush Saga” ir nosaukta par populārāko mobilo aplikāciju uz planētas, kā arī pirmo reizi to pastāvēšanas vēsturē mobilo spēļu pārdošana ir pārspējusi rokas konsoles spēles. Temple Run 2, Snapchat, BBC iPlayer un WhatsApp Messenger ir starp populārākajām lietotnēm, piemēram, Lielbritānijā. Mobilām lietotnēm attīstoties un kļūstot arvien populārākām, “Gameboy” laikmets izskatās, ka ir oficiāli beidzies, atklāj jauni dati par viedtālruņu spēļu tēriņiem, kuri jau 2015. gadā pārspēja rokas konsole spēļu tirgu un pārdošanas rezultātus. Kāda Sanfrancisko bāzēta analītikas kompānija “App Annie” atklāja, ka globālie spēļu tēriņi Apple produktu un Google lietotņu veikalos pārspēj tos tēriņus, kas pēdējā laikā tērēti uz konsoļu spēles ierīcēm, piemēram, PS Vita un Nintendo 3DS – lån penge nu trods rki. Pirmo reizi tas atklājās 2013. gada sākumā. Līdz 2014. gada beigām līdzekļi tērēti mobilo spēļu programmām bija aptuveni trīs reizes lielāki par tiem, kas tērēti uz rokas konsoļu spēlēm. Londonas spēļu izstrādātājs “King” ir atrodams aiz populārākās viedtālruņu spēles pasaulē – “Candy Crush Saga”, aizsega. Tiek lēsts, ka 2015. gadā “King” ar spēli “Candy Crush Saga” pelnīja teju 900000 ASV dolārus dienā. Vērot “Candy Crush Saga” fenomenu starptautiskā līmenī ir visai aizraujoši. Ja runa ir par mobilo spēles aplikāciju, kas ir gan jautra, gan rentabla, tad šīs spēles izstrādātāji latiņu ir pacēluši ļoti augstu ne tikai Apvienotajā Karalistē, bet visā pasaule. Šī puzlei līdzīgā spēle varbūt arī nav smagsvaru spēļu cienītāju izvēļu sarakstā, toties viņu draugi, ģimene un kolēģi to pavisam noteikti ir iecienījuši. Briti izcēlās arī kā trešie lielākie naudas tērētāji iPhone un iPad aplikācijām 2013. gadā, tūlīt aiz Japānas un ASV. Savukārt, pati Lielbritānija ieņēma piekto vietu ar saviem tēriņiem Google Play veikalā. Bet kāpēc “Candy Crush Saga” ir tik populāra? 93 miljoni cilvēku visā pasaulē spēlē šo mobilo spēli vairāk nekā 1 miljardu reižu dienā. Iespaidīgi, vai ne? “Candy Crush Saga” patiesībā ir bezmaksas lejupielādes spēle, bet savus ienākumus tā gūst no lietotnē veiktiem pirkumiem – papildus gājieniem, dzīvībām un jaudas. Un tas viss par spīti faktam, ka 70% no šīs spēles spēlētāji, kuri jau sasnieguši pēdējo līmeni spēlē, ne centa nav iztērējuši spēlējot šo spēli. Spēles panākumi ir milzīgi, bet tie tiek vērtēti ļoti neviennozīmīgi. Spēlei netrūkst kritiķu no tradicionālo spēļu pasaules, kuri apgalvo, ka spēle ir ciniska un manipulatīva naudas izkrāpšanas mašīna ar visai neoriģinālu scenāriju. Pajautājiet jebkuram īstenam šīs spēles kritiķim, kāpēc “Candy Crush Saga” ir tik populāra un pelna tik daudz naudas, un jūs saņemsiet ļoti dažādas atbildes. Kritiķi atzīst, ka spēle ir ļoti nopulēta un pieejama, norādot uz tās sarežģīto psiholoģisko auklu, kas ierauj savos tīklos un liek spēlētājam maksāt. Bet ja jūs vēlaties uzzināt īsto iemeslu, kāpēc tā ir tik populāra, tad jums patiesībā šo jautājumu vajadzētu uzdot pavisam citiem cilvēkiem: tiem, kas faktiski spēlē šo spēli. Spēles auditorija nebūt nav tik milzīga, kā varētu šķist pēc nopelnītā: tās standarta spēlētājs ir vidējās klases iedzīvotājs. Taču šīs spēles cienītāji nav muļķi: viņi vienkārši vēlas spēlēt spēles, kas ir ērti pieejamas jebkurā vietā un laikā, ļoti nopulētas un labi izstrādātas, spēles ar īsām posmu sesijā, viegli dalīties iespaidos ar draugiem ar integrētu sociālo tīklu opciju. Ko gan vēl varētu vēlēties atslodzei no ikdienas “pieaugušo dzīves”, atbildības un stresa? Izlasi vairāk Dānijas lapā: nye sms lån

Continue reading »

Bagāti cilvēki, kuri veltījuši naudu labiem mērķiem

currency-3125703_1920

Protams, tas nenozīmē, ka šie cilvēki arī neizmet daļu savas naudas par jahtām un privātajām salām. Bet jāatzīst, ka daži no mūsu miljardieriem spēj parādīt kādu filantropiju (tas ir vārds, ko cilvēki lieto, ja kāds, kas ir pārāk bagāts, izrāda mazliet dāsnumu). 1. Bils Geits, kurš pārtrauca būt par Microsoft vadītāju, lai vadītu virkni labdarības projektu. 2006. gadā Bils Geits paziņoja, ka nepiedalīsies Microsoft regulārajos lēmumos. Sešus gadus vēlāk viņš atstāja savu valdes priekšsēdētāja amatu, lai pilnībā iesaistītos labdarības darbībās. Viņš vada ‘’Bill & Melinda Gates ‘’ fondu, kas ir savākuši vairāk nekā 100 miljardus dolāru. Tādējādi viņš deva iespēju vairāk nekā 55 miljardiem nabadzīgo bērnu vakcinēties. Viņš arī finansēja nozīmīgu Baraka Obama izglītības reformas “Common Core” daļu. Viņš noteikti ir ļoti dāsns un rūpīgs. Viņš arī jau ir plānojis piešķirt 95% savas naudas kā mantojumu savam fondam låna pengar snabbt. 2. Varens Bafets, kurš plāno piešķirt ‘’Bill & Melinda Gates’’ fondam 99% no savas personiskās bagātības Jā, mēs joprojām runājam par Geitsiem, bet atzīsim, ka viņi ir darījuši daudz, lai mainītu ASV miljardieru mentalitāti. 2010. gadā Bils un viņa sieva Melinda Geitsa uzsāka “Giving Pledge” akciju, jo viņi uzskata, ka ne pietiekoši daudz miljardieru iesaistās labdarībā. Viņi aicina miljardierus veikt ziedojumus, kas atbilstu vairāk nekā 50% no viņu personīgās bagātības (manā gadījumā tas būtu apmēram 150 €…). Varens Bafets, amerikāņu biznesmenis un otrā bagātākā persona uz planētas, ir pirmais, kurš atbildēja ar īsu e-pastu, kurā viņš apsolīja piešķirt 99% savas bagātības pēc savas nāves, tātad aptuveni 85,5 miljardus eiro. Jauki! 3. Īlons Masks- nākamās cilvēces revolūcijas meklētājs Tātad, priekš tiem, kas nezina, būtībā Īlons Masks ir viens no mūsu lielākajiem gadsimta ģēnijiem. Viņš aizsūtīja Teslas automašīnu (starp citu, tas ir viņa uzņēmums) kosmosā, lai drīzumā kolonizētu Marsu. Bet runa nav tikai par to vien, viņam ir vēl daudz citu plānu savās piedurknēs, piemēram, ‘’Hyperloop’’- ātrgaitas vilciens, kas varētu veikt distanci no Rīgas uz Berlīni mazliet mazāk kā 2 stundās. Viņam ir arī Stanfordas doktora grāds fizikas enerģijā, tāpēc mēs varam vienoties par to, ka šim cilvēkam ir pilnībā funkcionējošas smadzenes! Ak, mēs aizmirsām pieminēt, ka viņš ir daļa no miljardieriem, kas pievienojās Geitsu “Giving Pledge”. 4. Marks Zukerbergs neiznieko lietas jautrībai Labi, protams, šis puisis neapšaubāmi pārdod lielāko daļu no mūsu privātajiem datiem lieliem bezsirdīgiem uzņēmumiem. Bet tas netraucē viņam darīt labas lietas priekš citiem un piešķirt daudz naudas asociācijām. Vēstulē, kas rakstīta viņa meitai (bet kura lasīšanai ir domāta priekš mums, jo viņai ir tikai divi gadi…) 1. decembrī 2015. gadā viņš paziņoja, ka piešķirs 99% savu naudas daļu Čanas Cukerbergas iniciatīvai, Nevalstiskai Valsts Organizācijai, kuras mērķis ir “veicināt cilvēku potenciālu un veicināt vienlīdzību tādās jomās kā veselība, izglītība, zinātniskie pētījumi un enerģētika”. Nav slikti låna utan uc med bankid! 5. Alfrēds Nobels, kurš visu savu naudu atdeva cilvēcei Alfrēds Nobels bija zviedru ķīmiķis un rūpnieks, kurš izgudroja dinamītu un kuram piederēja ieročus ražojošs uzņēmums ”Bofors”. Sākot ar to, mēs varētu nedaudz šaubīties vai šī persona varētu būt starp tiem labsirdīgākajiem cilvēkiem. Vienu dienu kādā laikrakstā kļūdaini tika paziņota Nobela nāve, nosaucot viņu par “Nāves pārdevēju”. Pēc tam, kad viņš to izlasīja, viņam bija tik smagas nožēlas un pašapziņas problēmas, ka tūlīt pat viņš pārrakstīja testamentu- visa viņa nauda tiks piešķirta Nobela fondam, kas piešķir balvu katru gadu 5 dažādās kategorijās (miers un diplomātija, literatūra, ķīmija, medicīna un fizika) tiem, kas palīdzējuši darīt cilvēci labāku.

Continue reading »

Vai roboti atņems mums darbu?

girl-2181709_960_720

Tehnoloģijas dienu no dienas attīstās arvien ātrākos tempos, tik ātri, ka nav pat iespējams visam izsekot līdzi. Akadēmiķi uzskata, ka puse no šobrīd pieejamām darba vietām ASV varētu tikt automatizētas pat tik drīz kā desmit līdz divdesmit gadu laikā. Eksperti brīdina, ka jau šodienas sasniegumi mākslīgā intelekta lauciņā un tā straujā attīstība varētu izraisīt masveida bezdarba situāciju ne vienā vien augsti attīstītā valstī. Dr. Stjuarts Ārmstrongs no Cilvēces Nākotnes Institūta Oksfordas universitātē minējis, ka pastāv risks, ka datori var pārņemt cilvēku darbu straujāk nekā varētu tikt radītas jaunas darbavietas. Institūtā veiktie pētījumi šobrīd izmeklē, kuri no darba veidiem ir visvairāk neaizsargātie un diezgan daudzi no tiem ir meklējami tieši loģistikā, administrācijā, apdrošināšanas parakstīšanas birojos un tamlīdzīgi. Patiesība ir tāda, ka visai milzīgs daudzums darbavietu ir potenciāli neaizsargātas pret advancētāko mākslīgā intelekta ienākšanu darba tirgū. Dr. Murejs Šanahans, izziņas robotikas profesors Londonas Imperiālajā Koledžā, piekrīt viedoklim, ka uzlabojumi mākslīgā intelekta attīstībā sāk veidot cilvēkresursu problēmas, par kurām ir nepieciešams runāt jau tagad. Protams, absolūto darba tirgus situāciju ir ļoti grūti prognozēt. Taču skaidrs ir fakts, ka mākslīgais intelekts, protams, var radīt zināmas problēmas. Bet arī iepriekš, kad cilvēce izstrādāja jauna veida tehnoloģijas bieži tika skandinātas lielas bažas, taču drīz vien ar tehnoloģijas attīstību tika izveidotas jaunas darba vietas tieši cilvēkiem. Akadēmiķi slavē Google uzņēmuma radīto ētikas padomi, kas uzraudzīs, lai mākslīgā intelekta izveide būtu cilvēcei droša un maksimāli samazinātu risku. Arī modernās tehnoloģijas kādam ir jāapkalpo, jāuztur un pastāvīgi jāatjaunina, tas nav iespējams bez cilvēka klātbūtnes. Akadēmiķi uzskata, ka ņemot vērā to, ka lai gan arī profesijas vienmēr ir bijušas apdraudētas no tehnoloģiju progresa puses, tomēr pašreizējās tendences liecina, ka darbavietas tiek iznīcinātas ātrāk nekā tiek izveidotas jaunas. Nesens ziņojums, ko sastādījuši Karls Benedikts Frejs un Maikls A. Ozborns no Oksfordas universitātes, liecina, ka gandrīz puse (47 %) no visām amerikāņu darba vietām ir apdraudētas un varētu tikt automatizētas desmit līdz divdesmit gadu laikā. Frejs un Ozborns apzinājuši, ka visvairāk riskam pakļautie darbi ir tie, kuros iekļauta liela daļa rutīnas darba (piemēram, telemārketings, zema līmeņa grāmatvedības pakalpojumi, datu ievade). Un tādi darbi, ko varētu aizstāt ar arvien uzlabotiem algoritmiem, kā arī dažādas darba vietas ražošanas un apstrādes rūpniecībā, kas jau tā ir dziļi cietušas no pēdējos gadu desmitos veiktajiem cilvēces sasniegumiem. Lai arī datorizācija ir vēsturiski tiek aprobežota ar ikdienas uzdevumiem, kas saistīti uz skaidriem noteikumiem balstītām aktivitātēm un lielu datu algoritmiem, taču tagad strauji pieaug mākslīgā intelekta produkti, kas spēs darbaspēku aizstāt arī darbos, kuros nav nekādas rutīnas. Arvien advancētāki roboti iegūst uzlabotas sajūtas un kustību veiklību, ļaujot tiem veikt plašāku jomu manuālos uzdevumu. Šī tendence visticamāk mainīs darba raksturu dažādās nozarēs un profesijās. Diemžēl, mums ir jāņem vērā fakts, ka tieši šīs pašas problēmas kļūs par strauju slogu ne tikai ASV, bet izplatīsies gan Lielbritānijā, gan arī citviet Eiropā, nemaz nerunājot par attīstītākajām Āzijas valstīm. Lai arī vairāku veidu darba vietas vēl šodien nav apdraudētas (it īpaši tās, kas saistītas ar veselības aprūpi un vadību), nav nekādu garantiju, ka tās būs drošas uz ilgiem laikiem.

Continue reading »

Publiskā WiFi riski

wifi-640404_960_720

Kafejnīcas un nelielas uzkodu ēstuves ir pieejamas ik uz katra stūra un piedāvā gan ērtības, gan komfortu mobilajiem darba ņēmējiem, kuri dodas uz šīm vietām lai izmantotu bezmaksas ātrgaitas internetu, samaksājot vien par kafijas tasīti un kādu uzkodu. Taču kafejnīcu bezmaksas internets ir atzīts par vienu no nedrošākajiem, ja runa ir par kibernoziegumiem un ielaušanos privātajā telpā. Nepārsteidz arī atkārtoti izskanējušais fakts, ka bezmaksas WiFi tīkli lidostās un viesnīcas arī ir ļoti populāri hakeru vidū. Hakeri bez lielām pūlēm ir spējīgi pārtvert sakarus starp divām komunicējošām pusēm, kas tic, ka viņi sazinās tikai savā starpā. Patērētājiem un šādu iestāžu un tirdzniecības vietu apmeklētājiem būtu jābūt vairāk informētiem par potenciālo bīstamību savienojoties ar publisku WiFi tīklu, brīdina vairāki jomas eksperti. Bezmaksas WiFi tīkli kafijas veikaliņos un kafejnīcās ir augsta riska grupā, saskaņā ar pētījuma rezultātiem, daļēji tieši tāpēc, ka tie ir tik populāri un ērti lietošanai. Kibernoziedznieku mērķauditorija ir tieši šie cilvēki, kuri pievienojas bezmaksas WiFi tīklam, lai piekļūtu saviem personas datiem, paralēli tos “izdalot” arī hakeriem, pašiem to nemaz neapzinoties. Principā pilnīgi visur, kur ir pieejams nedrošs, bezmaksas un publiskais WiFi tīkls, pastāv lieli draudi kiberuzbrukuma. Tomēr kafejnīcās tiek uzskatītas par visbīstamāko publisko WiFi izmantošanas vietu no visiem pārējiem. Pētījumi, kuros piedalījušies vairāk nekā 500 vadošo IT uzņēmumu lēmumu pieņēmēju no Lielbritānijas, ASV, Vācijas un Francijas, atklāja nenoliedzamu faktu, ka tieši kafejnīcas ir vispopulārākās vietas, lai izveidotu savienojumu ar WiFi tīklu, kafejnīcām seko lidostas un viesnīcas. Minēto pētījumu rezultāti liecina, ka cilvēks-pa-vidu (jeb hakeris, kurš nemanot seko līdzi visām darbībām starp lietotāju un publisko WiFi tīklu) tiek uzskatīts par vislielāko mobilās drošības problēmu, kas pastāv izmantojot publiskos WiFi tīklus. Hakeri, kas maskējas aiz cilvēks-pa-vidu uzbrukumiem, var pārtvert sakarus starp abām pusēm, kas tic, ka viņi sazinās privāti, bez papildus acīm, attiecīgi – bieži atklājot lietas, ko svešiniekam nevajadzētu redzēt. Taču jāņem vērā fakts, ka kafejnīcas visbiežāk izmanto vājus drošības standartus, kas nozīmē, ka ikviens, kas izmanto WiFi tīklu, būs potenciāli neaizsargāts pret kibernoziegumiem. Diemžēl, lielākā daļa interneta lietotāju šo faktu neapzinās. Lielākais drauds ir tieši personas datu, pārvietošanās informācijas un identitātes zādzībai un publiskai pieejamībai. Neziņas līmenis ir satraucoši augsts. Vairāk nekā 60 % patērētāju uzskata, ka viņu dati ir drošībā izmantojot publisko internetu. Tikai puse patērētāju domā, ka viņi ir atbildīgi par savas informācijas drošību izmantotajās ierīcēs, 17 % uzskata, ka par datu drošību ir atbildīgs uzņēmums, kas nodrošina bezmaksas WiFi tīklu. Tanī pašā laikā visbiežākās aktivitātes pieslēdzoties pie publiskā WiFi tīkla ir personīgā e-pasta konta izmantošana (58%), pieslēgšanās sociālajiem tīkliem (56%) un piekļūšana banku vai finanšu informāciju (22%). Vēl 13% ievada personiski identificējamu informāciju no savām ierīcēm. Visa šī informācija var tikt nozagta, ja WiFi savienojums ir nedrošs un hakeriem pieejams. Neskatoties uz to, ka jaunā paaudze izaugusi līdz ar tehnoloģijām, jaunieši ir vislielākā riska grupa attiecībā uz nedrošu pieslēgumu lietošanu. Viņu galvenā prioritāte ir nokļūt tiešsaistē, aizmirstot par potenciālajiem riskiem, kas ar to var būt saistīti. Lai pasargātu sevi izmantojot publisko WiFi, eksperti iesaka patērētājiem izmantot virtuālo privāto tīklu (VPN), kas šifrēs un anonimizēs jūsu interneta satiksmi.

Continue reading »

Noderīgi IT blogi angļu valodā

macbook-606763_960_720

Blogošana jeb satura revolūcija, kas ir pārņēmusi internetu, ir devusi neticami daudz iespēju visdažādāko balsu sadzirdēšanai un ideju publiskai apspriešanai, padarot to maksimāli vienkāršu un pieejamu. Šī tendence vērojama arī IT jomā, sākot no IT produkcijas pārdevējiem un attīstītājiem līdz pat lieliem uzņēmumu vadītājiem un tehniķiem – visi pievienojas sarunai, lai apspriestu jaunākos notikumus IT sfērā. Mākoņdatošana, serveru virtualizācijas, planšetdatoru lietošana uzņēmējdarbībā – neviena tēma nav tabu. Tiem, kas labprāt iepazīstas ar svaigāko informāciju tieši angļu valodā, esam apkopojuši nelielu sarakstu ar IT blogiem, kuriem ir vērts sekot līdzi. Zināmi vai nezināmi, tomēr visi blogi šajā sarakstā ir ar vērtīgu satur IT diskusiju veicināšanai. Absolute Software Blog (https://blogs.absolute.com/) jeb Absolūtais Programmatūras Blogs “Absolute Software” ir uzņēmums, kas piedāvā programmatūru mobilajām ierīcēm, to pārvaldībai un aizsardzībai. Šī uzņēmuma blogs apraksta vērtīgas atziņas gan klientiem, gan visiem pārējiem līdzīgi domājošajiem. Vai tas būtu jaunākais ziņojums par mobilo ierīču drošību vai infografikas, tiem, kas interesējas par mobilo skaitļošanu, Absolūtais Programmatūras Blogs ir ļoti ērts informācijas avots. CIO Dashboard (http://www.ciodashboard.com/) jeb Informācijas Tehnoloģiju Vadītāju Panelis Šī bloga galvenā mērķauditorija ir IT un tehniskie vadītāji (CIO &CTO). Tas koncentrējas uz IT ziņām un tēmām, kas visnoderīgākās ir tieši IT biznesa līderiem. Tā galvenais autors ir Kriss Kurans, PwC vadītājs (agrāk PricewaterhouseCoopers). Blogs ķeras “vērsim pie ragiem” un piedāvā daudzas praktiskas idejas un padomus. Cisco Blog – Small Biz (https://blogs.cisco.com/smallbusiness) jeb Cisco Blogs – Mazajam Biznesam “Cisco Systems” ir patiesi liels IT uzņēmums, bet šim uzņēmumam ir arī grupiņa ar cilvēkiem, kas tiešām ļoti labi specializējas un saprot tieši mazo biznesu. Šis blogs apvieno ekspertus mazajam biznesam un informē lasītājus par galvenajiem aspektiem, kas vislabāk darbojas vadot un attīstot mazo biznesu. The Citrix Blog (https://www.citrix.com/blogs/) jeb Citrix Blogs Kā liela autoritāte tieši virtualizācijas un mākoņa lauciņā, Citrix zina šo un to par virtuālu, elastīgu IT infrastruktūru. Citrix bloga lasītājs šeit var iegriezties, lai atrastu stratēģijas, jaunumus un padomus par Citrix platformas lietošanu. Cloud Computing (http://cloudcomputing.blogspot.com/) jeb Mākoņa Skaitļošanas Blogs Prasīgākiem lasītājiem, kuri vēlas stratēģisku viedokli par mākoņdatošanu (māķoņskaitļošanu) un sociālajiem medijiem, šis blogus, ko ikdienā uztur SAP darbonis Čirags Mehta, būs tieši laikā. Mehta analizē start-up uzņēmumus un dalās ar detalizētu gudrību par visdažādākajiem mākoņ-pakalpojumiem un to pieaugošo ietekmi IT lauciņā. Data Center Knowledge (http://www.datacenterknowledge.com/) jeb Datu Centra Zinības Kā vislabāk vadīt un optimizēt savu datu centru, iespējams, ir katra IT līdera prioritāšu saraksta augšpusē. Par laimi, Ričs Millers, minētā bloga redaktors, uztver datu centrus tikpat nopietni kā viņa bloga lasītāji. Šeit atradīsiet profesionālu lasāmvielu par un ap nebūt ne mazsvarīgajiem datu centriem. GottaBeMobile (http://www.gottabemobile.com/) jeb Jākļūst mobilam! Līdz ar mobilo ierīču dominējošu ienākšanu mūsdienu cilvēka un biznesa dzīvē, dienas, kad bijām piesieti pie galda vai darbstacijas, ir sen aiz muguras. Mobilās viedierīces sniedz mums neatsverami vairāk brīvības. Tieši tāpēc “Gotta Be Mobile” tur roku uz mobilās pasaules pulsa, piedāvājot vērā ņemamas ziņas, viedokļus un izložņājot smalkākos un jaunākos atradumus mobilo tehnoloģiju piedāvājumā.

Continue reading »

Neticamas jaunas tehnoloģijas, kas maina pasauli

prostetic-1273183_960_720

Šodien tehnoloģijas attīstās galvu reibinošā tempā. Produkti un iespējas, kas tikai desmit gadus atpakaļ atradās ārpus novatoru neiedomājamākajiem sapņiem, tagad ir izplatīta šodienas realitāte – un ātrums, kādā tehnoloģijas attīstās, tikai kļūst eksponenciāli ātrāks. Tehnoloģiju sasniegumi pēdējo gadu laikā ir ievērojami ietekmējuši visas sfēras – gan uzņēmējus, gan patērētājus, sākot ar 3-D printeri un beidzot ar automašīnām, kas ceļā dodas bez vadītāja. Tāpēc vēlējāmies dalīties ar pēdējās piecgades jaunākajām tehnoloģijām, kas turpina mainīt pasauli. Pašvadoši transportlīdzekļi Ja arī jūs esat liels auto entuziasts, tad arī jums noteikti ir bijis aizraujoši vērot kā transports krustojas ar jaunākajām tehnoloģijām, tai skaitā, personīgais transports. Pašapkalpošanās braukšanas pieredze Tesla automašīnās, kas aprīkota ar negadījumu novēršanas funkciju vairs nav ainiņa no futūristiskām Holivudas filmām. Mākslīgais intelekts ir paveicis lielu darbu automobiļu rūpniecībā. Autonoma automašīna, kas spēj noteikt vidi ap sevi un veikt nepieciešamo navigāciju bez cilvēka iesaistes. Sākot ar 2017. gada maiju automatizētas automašīnas ir atļauts lietot uz koplietošanas ceļiem, vēl gan tās nav pilnībā autonomas. Šobrīd šajos auto vēl ir nepieciešams vadītājs pie stūres, kurš ir gatavs acumirklī pārņemt kontroli pār transportlīdzekli, ja nepieciešams. Bet solis pilnīgas auto autonomijas virzienā ir tikai laika jautājums. 3-D Printeri Liels pārsteigums bija kādu laiciņu atpakaļ tirgu parādījušies 3-D printeri, kuru patērēšana kopš tā laika ir krietni pieaugsi. 3D drukāšana jeb detaļu ražošana/drukāšana ir process, kurā tiek veidots trīs dimensiju cietas vielas objekts no digitālās faila. Mēs esam aizgājuši no sarežģītu un dārgu rūpniecisko ierīču mehānisma uz lētu vispārējas nozīmes mašīnu, ko var novietot uz rakstāmgalda. Un to var izmantot ikviens. Spēja projektēt un izgatavot detaļas savā mājas vai darbnīcā ir atbrīvojoša sajūta un ir radījusi “Dari pats!” filozofijas atdzimšanu. Lielo Datu rīki Dažas no iespaidīgākajām Lielo Datu rīku tehnoloģijām ir, piemēram, NoSQL datubāzes un MapReduce modelis, ko plaši izmanto lielajiem datiem. NoSQL atrisina problēmu, kā uzglabāt milzīgus datu apjomu, kas ir mūsdienu tehnoloģiju blakusefekts. MapReduce, savukārt, nodrošina algoritmus šādu datu efektīvai analīzei. Lielie uzņēmumi labprāt izmanto šos jaunos tehnoloģiju rīkus, lai uzglabātu un analizētu milzīgus datu apjomus, kā arī precīzai lietotāju atlasei, mašīnu- mācīšanās funkcijām, optiskajai atpazīšanai un līdzīgiem mērķiem. Mākslīgais intelekts Mākslīgais intelekts pats par sevi ir lielākā revolūcija tehnoloģiju pasaulē pēdējo piecu gadu laikā. Mēs esam sēdējuši uz milzīgiem datu krājumiem par pēdējiem gadiem, tagad Mākslīgajam intelektam ir visas iespējas izpētīt un vadīt veidu, kā mēs patērējam, mācāmies un izpildām dažādas funkcijas, pamatojoties tieši uz šiem uzkrātajiem datiem. Mašīnmācīšanās Lai gan mašīnmācīšanās ir pazīstama tehnoloģiju pasaulē jau daudzus gadus, tikai pēdējo piecu gadu laikā tā ir kļuvusi pieejama un demokratizējās it visā. Mašīnmācīšanās pilnībā maina veidu, kā mēs apstrādājam un izprotam datus, sākot ar pašvadošām automašīnām līdz ieteikumiem sistēmu inteliģences diagnosticēšanas instrumentos. Nano-Arhitektūra Vispārzināma gudrība nosaka, ka smagie materiāli ir spēcīgāki un gaisīgie materiāli ir elastīgāki. Nano-arhitektūra ir pierādījusi, ka šiem noteikumiem ir iespējami izņēmumi. Inženieri var izgatavot materiālus ar sarežģītu konstrukciju nano izmēra līmenī. Nākotnē, super spēcīgs, bet ultra viegls materiāls, varētu uzlabot ļoti daudzus un dažādus produktus. Šobrīd zinātnieki pēta, kā izmantot šos nano materiālus augsta blīvuma baterijās un izolācijā. Nanotehnoloģijas piedāvā risinājumus daudzām problēmām ne tikai arhitektūrā, izmantojot tieši jaunākos atklājumus nanotehnikā.

Continue reading »

Lasīt vai dalīties?

social-media-1795578_960_720

Sociālie tīkli un mediji šobrīd ir populārākais rīks un avots jaunumiem un ziņām. ASV interneta gigants Twitter pat pārsaucis sevi par jaunāko ziņu lietotni, lai atspoguļotu šo nobīdi lietotāju uzvedībā. Bet vai cilvēki patiešām iesaistās tajos miljonos rakstu, kas tiek kopīgoti caur šādām platformām? Vairāki pētījums tomēr met šaubu ēnu pār sociālo mediju un tīklu uztveršanu kā dzīvotspējīgu, aktuālu un patiesu ziņu sniedzēju. Jaunākie pētījumi sociālo tīklu lietošanas paradumos secina, ka līdz pat 59% interneta vietņu saites, ar kurām dalās lietotāji, nekad netiek noklikšķinātas. Ir skaidrs, ka cilvēki ir gatavi labprātāk dalīties ar rakstu nekā to izlasīt. Izpētīt šo aklo dalīšanos ar rakstiem no lietotāja uz lietotāja ir ļoti svarīgi, lai spētu noteikt, kādi jaunumi tiek izsūtīti un uztverti un kādi patiesībā pazūd no sabiedrības intereses radara. Kāds pagājušā gada jūnijā publicētais pētījums vēstīja, ka 70% no Facebook lietotājiem tikai izlasa raksta virsrakstu pirms vispusīga komentāra pievienošanas un dalīšanās viedoklī par tēmu, ar kuru patiesībā pat nav iepazinušies. Gandrīz 46000 cilvēku dalījās ar šo pētījumu savos sociālajos tīklos, daži nopietnos nolūkos, bet daži, iespējams, lai imitētu šo reālās dzīves komēdiju. Pētījumi šajā lauciņā ir turpinājušies un saskaņā ar jaunāko no tiem, ko publicējuši datoru zinātnes pārstāvji no Kolumbijas universitātes un Francijas Nacionālā institūta, 59% no saitēm, kas tiek kopīgotas sociālajos medijos, nekad faktiski nesagaida noklikšķināšanu. Citiem vārdiem sakot, lielākā daļa cilvēku, šķiet, tikai dalās ar jaunumiem, nekad tajos pa īstam neiedziļinoties. Mēs dalāmies, mēs nelasām. Un vissliktākais blakusefekts šādam fenomenam, ko atklāja pētījums, ir tas, ka šīs aklās kopīgošanas akcijas patiesībā nosaka, kādi jaunumi tiek uzskatīti par populāriem un kuri nozūd nebūtībā. Tātad fakts ir tāds, ka jūsu neapdomīgais re-tvīts vai dalīšanās ar savu draugu loku, faktiski veido mūsu kopīgās sabiedrības politisko un kultūru programmas. Visai skumji, vai ne? Cilvēki ir gatavi dalīties ar rakstu, ko tikko pavirši pārlasījuši, tas ir tipisks mūsdienu informācijas patēriņa gājiens. Cilvēki veido viedokli, pamatojoties uz kopsavilkumu, vai kopsavilkuma kopsavilkumu, nepieliekot nekādas pūles iedziļinoties vai atrodot informācijas pirmavotu un tā ticamības līmeni. Pētnieki veikuši arī dažus citus novērojumus: visvairāk klikšķu saņēmušas ziņas, kas kopīgotas no parastiem Twitter un Facebook lietotājiem, nevis no nopietnu mediju organizāciju saitēm. Saites, kuras šādā veidā tiek kopīgotas un uz kurām lietotāji noklikšķinājuši, patiesībā bieži vien mēdz būt daudz vecākas, nekā tiek parasti pieņemts. Mēs kopīgojam pat neapskatoties, cik novecojusi ir informācija, ar kuru dalāmies. Bet visinteresantākais, protams, šķiet mūsdienu cilvēka ieradums apmainīties ar informāciju uz tās nemaz nenoklikšķinot – ieradums, kas, ja tā padomā, patiesībā izskaidro tik daudz no demoralizējošās informācijas, kas klejo pa internetu un kas veido mūsdienu interneta kultūru. Šī vienaldzība pret ziņām, kas tiek kopīgotas sociālajos medijos, tikai vairo vairāk-klikšķu tendenci, kas ir apsteigusi Facebook “patīk” funkciju. Jo vairāk klikšķu, jo labāk, bet vai tukša muca spēj tālu skanēt? Ir skaidrs, ka “aktuālās” ziņas tiek plaši izplatītas, bet ne vienmēr – izlasītas. Arī šo rakstu, visticamāk, izlasīt 4 no 10 lasītājiem.

Continue reading »

Pierādījumi, ka video spēles var sniegt labumu cilvēkam

minecraft-636753_960_720

Lielākā daļa cilvēku ir pieņēmuši par vienīgo taisnību, ka video spēles nodara tikai ļaunumu cilvēka garīgai un fiziskai veselībai. Arī pat tad, kad trūkst zinātnisku pierādījumu, lai to pierādītu līdz galam, mēs visu laiku cenšamies noliegt šīs spēles. Tas ir cilvēku dabā, atrast kaut ko, ko vainot par nepareizu stāju vai sabojātu redzi, un video spēļu spēlēšana ir ideāls mērķis, ko vainot. Tomēr daudzas lietas gadu laikā ir mainījušās, un ir veikti vairāki profesionāli pētījumi, lai noskaidrotu patiesību. Vai video spēles nāk par labu cilvēkam? Vai video spēles patiešām traucē mūsu mācīšanās spēju, padara mūs tikai vardarbīgākus un tās ietekmē fizisko veselību? Lai gan vēl joprojām nav pietiekami daudz pierādījumu, lai piedāvātu konkrētu atbildi, labā ziņa ir tā, ka vairāki pētījumi ir atklājuši, ka spēles arī var nākt par labu cilvēkam, dažādās jomās. Mēs esam izveidojuši sarakstu, ar labajiem iemesliem, kāpēc varētu spēlēt video spēles. Tomēr jāsaprot, ka šie iemesli nav attaisnojums, lai 10 stundas dienā pavadītu pie ekrāniem un spēlētu spēles – ilglaicīgi spēlējot tām tomēr ir kaitīga ietekme. 1. Video spēles palēnina novecošanu Vīriešiem, sievietēm, pusmūža cilvēkam – ikvienam ir kopīga iezīme, un tā ir novecošana. Nākot gadiem, cilvēki kļūst vecāki, bet arī gudrāki, jo ir piedzīvojuši dažādas kļūdas, kuras cenšas vairs nepieļaut. Tam par iemeslu arī var redzēt uzmanīgus pensionārus pie automašīnas stūres, braucot ar 25 km stundā lielu ātrumu, ja atļautais ātrums būtu, piemēram, 45 kilometri stundā. Bet, tāpat, kā uzturēt veselīgas treniņa rutīnas var palīdzēt organismam justies vismaz par 10 gadiem jaunākam, mūsu smadzenes arī var uzturēt formā. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka video spēļu spēlēšana var paveikt tieši šo darbu. Spēles, kas nodarbina atmiņu un smadzeņu darbību, liek tām darboties daudz asāk. 2. Labākas spējas, pieņemt svarīgus lēmumus Ročesteras universitātes pētniecības grupa vēlējās noskaidrot, kā video spēles ietekmē mūsu spēju pieņemt lēmumus., Viņu mērķis bija pārbaudīt, vai spēles, kurās pārvietojās kustīgi attēli un jāreaģē uz katru kustību var palīdzēt arī dzīvē reaģēt tikpat ātri. Pētījuma grupā bija jaunieši bez iepriekšējās spēļu pieredzes. Spēlējot dažādas stratēģiskas un aktīvas darbības spēles māca tulkot pareizus lēmumus. 3. Ārstē depresiju Pirms vairākiem gadiem Jaunzēlandes zinātnieki centās noskaidrot, vai video spēles var izmantot, lai ārstētu psihiskus traucējumus, piemēram, depresiju. Pētījums tika veikts ar SPARX video spēli, kas ir īpaši paredzēta, lai sniegtu terapiju pusaudžiem. Tā ir aktīvāka un patīkamāka, kā regulāras konsultācijas. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 168 jaunieši ar vidējo vecumu 15 gadi, un visiem novērotas depresijas pazīmes. Puse no grupas saņēma tradicionālās konsultācijas, bet otra grupa spēlēja šo SPARX video spēli. Šī spēle pierādīja savas spējas, palīdzot bērniem tikt vaļā no depresijas pazīmēm. Šo video spēli kā terapiju vēl joprojām mēdz izmantot kā ārstēšanas kursu.

Continue reading »

Bērni, datori un redze

baby-84627_960_720

Bērni un datori ir gandrīz neatdalāmas lietas mūsdienu pasaulē. Daudzi skolas vecuma bērni, kā arī pat pirmsskolas vecuma bērni pavada vairākas stundas katru dienu pie datoru monitoriem. Tāpēc ir vērts padomāt, kādu efektu sniedz dators bērna veselībai, redzei un sociālām spējām. Kādi ir galvenie jautājumi, par ko uztraucas vecāki, saistībā ar datoru izmantošanu? Vai datora lietošana kaitē bērna acīm? Vai dators var uzlabot vai tikai kaitē mācībām? Vai bērniem būtu jāvalkā brilles, kas aizsargā no negatīviem stariem? Jaunākie pētījumi liecina, ka datoru lietošana starp pirmsskolas vecuma bērniem, var faktiski uzlabot sagatavotību skolai un akadēmisko sniegumu. Šāds pētījums ir veikts, bērniem atļaujot lietot datoru vien pāris minūtes dienā. Tomēr reālā dzīvē šis laiks, kas tiek pavadīts pie ekrāniem ir daudz ilgāks. Pārāk ilga sēdēšana pie datora monitora var būt problēma. Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem, kuri pavada daudzas stundas pie datora, ir lielāks risks saslimt ar datoru ergonomikas problēmām un dator-redzes sindromu. Datora ergonomika ir pētījums par cilvēku efektivitāti darbā. Problēmas, kas ir saistītas ar datoru ergonomiku nāk kopā ar dator-redzes sindromu, jo redze var pasliktināties. Viena no lielākajām potenciālajām problēmām ir pārāk ilga sēdēšana pie ekrāna (šajā grupā ietilpst ne tikai datori, bet arī viedtālruņi, video spēles, e-grāmatas, planšetes). Zilā gaisma, kas atstarojas no ekrāna, ilglaicīgi nav veselīga redzei. Visas digitālās ierīces ar ekrānu izdala ievērojamu daudzumu zilo gaismu, kuru dēvē arī par augstas enerģijas redzamo gaismu (HEV gaismu). Šī gaisma var palielināt risku iegūt redzes pasliktināšanos vēlāk dzīvē. Lai gan saule izstaro daudz vairāk HEV gaismu nekā dators un citas digitālās ierīce, zilās gaismas pievienotā iedarbība uz bērnu iegūst faktors, ka ekrāns atrodas daudz tuvāk acīm, pie tam vairākas stundas dienā. Daudzi acu ārsti, kuri specializējas tiešu bērnu redzes jautājumos, apgalvo, ka ilgstoša datora lietošana var novest pie progresīvas tuvredzības. Šo iemeslu dēļ, laba ideja ir noteikt zināmas vadlīnijas, cik ilgi bērns var pavadīt laiku pie ekrāna. Kā samazināt risku, kas saistīts ar redzes problēmām? Lai samazinātu iespēju, ka bērnam var parādīties dator-redzes sindroms un datoru ergonomikas problēma, pārliecinies, ka viņš sēž ērtā un “neitrālā” pozā. Neitrālā poza tiek raksturota kā: Galva balstās uz kakla, nevis noliekta uz priekšu vai atpakaļ. Datora ekrāns ir novietots aptuveni 15 grādus zem acu līmeņa. Mugura ir taisna un pleci atpakaļ, bet ne saspringti. Izvairies no sēdēšanas uz priekšu – noliekšanās pie klaviatūras. Augšdelmi ir tuvu ķermenim un atslābināti, nevis aizgriezti prom no sāniem. Apakšdelmi ir novietoti uz galda, un ar elkoņiem veido vismaz 90 grādu leņķī. Rokas ir gandrīz vienā līmenī ar apakšdelmu, ar nelielu roku līkumu Kājas atrodas plakani uz grīdas vai kāda kāju balsta. Ceļi veido vismaz 90 grādu leņķi. Speciālisti iesaka atpūsties no datora ik pēc 20 vai 30 minūtēm, kuru pavadīt pieceļoties un izstiepjoties. Tas palīdz mazināt spriedzi muskuļos.

Continue reading »