Lasīt vai dalīties?

social-media-1795578_960_720

Sociālie tīkli un mediji šobrīd ir populārākais rīks un avots jaunumiem un ziņām. ASV interneta gigants Twitter pat pārsaucis sevi par jaunāko ziņu lietotni, lai atspoguļotu šo nobīdi lietotāju uzvedībā. Bet vai cilvēki patiešām iesaistās tajos miljonos rakstu, kas tiek kopīgoti caur šādām platformām? Vairāki pētījums tomēr met šaubu ēnu pār sociālo mediju un tīklu uztveršanu kā dzīvotspējīgu, aktuālu un patiesu ziņu sniedzēju.

Jaunākie pētījumi sociālo tīklu lietošanas paradumos secina, ka līdz pat 59% interneta vietņu saites, ar kurām dalās lietotāji, nekad netiek noklikšķinātas. Ir skaidrs, ka cilvēki ir gatavi labprātāk dalīties ar rakstu nekā to izlasīt. Izpētīt šo aklo dalīšanos ar rakstiem no lietotāja uz lietotāja ir ļoti svarīgi, lai spētu noteikt, kādi jaunumi tiek izsūtīti un uztverti un kādi patiesībā pazūd no sabiedrības intereses radara.

Kāds pagājušā gada jūnijā publicētais pētījums vēstīja, ka 70% no Facebook lietotājiem tikai izlasa raksta virsrakstu pirms vispusīga komentāra pievienošanas un dalīšanās viedoklī par tēmu, ar kuru patiesībā pat nav iepazinušies. Gandrīz 46000 cilvēku dalījās ar šo pētījumu savos sociālajos tīklos, daži nopietnos nolūkos, bet daži, iespējams, lai imitētu šo reālās dzīves komēdiju. Pētījumi šajā lauciņā ir turpinājušies un saskaņā ar jaunāko no tiem, ko publicējuši datoru zinātnes pārstāvji no Kolumbijas universitātes un Francijas Nacionālā institūta, 59% no saitēm, kas tiek kopīgotas sociālajos medijos, nekad faktiski nesagaida noklikšķināšanu. Citiem vārdiem sakot, lielākā daļa cilvēku, šķiet, tikai dalās ar jaunumiem, nekad tajos pa īstam neiedziļinoties. Mēs dalāmies, mēs nelasām. Un vissliktākais blakusefekts šādam fenomenam, ko atklāja pētījums, ir tas, ka šīs aklās kopīgošanas akcijas patiesībā nosaka, kādi jaunumi tiek uzskatīti par populāriem un kuri nozūd nebūtībā. Tātad fakts ir tāds, ka jūsu neapdomīgais re-tvīts vai dalīšanās ar savu draugu loku, faktiski veido mūsu kopīgās sabiedrības politisko un kultūru programmas. Visai skumji, vai ne? Cilvēki ir gatavi dalīties ar rakstu, ko tikko pavirši pārlasījuši, tas ir tipisks mūsdienu informācijas patēriņa gājiens. Cilvēki veido viedokli, pamatojoties uz kopsavilkumu, vai kopsavilkuma kopsavilkumu, nepieliekot nekādas pūles iedziļinoties vai atrodot informācijas pirmavotu un tā ticamības līmeni.

Pētnieki veikuši arī dažus citus novērojumus: visvairāk klikšķu saņēmušas ziņas, kas kopīgotas no parastiem Twitter un Facebook lietotājiem, nevis no nopietnu mediju organizāciju saitēm. Saites, kuras šādā veidā tiek kopīgotas un uz kurām lietotāji noklikšķinājuši, patiesībā bieži vien mēdz būt daudz vecākas, nekā tiek parasti pieņemts. Mēs kopīgojam pat neapskatoties, cik novecojusi ir informācija, ar kuru dalāmies.

Bet visinteresantākais, protams, šķiet mūsdienu cilvēka ieradums apmainīties ar informāciju uz tās nemaz nenoklikšķinot – ieradums, kas, ja tā padomā, patiesībā izskaidro tik daudz no demoralizējošās informācijas, kas klejo pa internetu un kas veido mūsdienu interneta kultūru.

Šī vienaldzība pret ziņām, kas tiek kopīgotas sociālajos medijos, tikai vairo vairāk-klikšķu tendenci, kas ir apsteigusi Facebook “patīk” funkciju. Jo vairāk klikšķu, jo labāk, bet vai tukša muca spēj tālu skanēt? Ir skaidrs, ka “aktuālās” ziņas tiek plaši izplatītas, bet ne vienmēr – izlasītas. Arī šo rakstu, visticamāk, izlasīt 4 no 10 lasītājiem.