Pierādījumi, ka video spēles var sniegt labumu cilvēkam

minecraft-636753_960_720

Lielākā daļa cilvēku ir pieņēmuši par vienīgo taisnību, ka video spēles nodara tikai ļaunumu cilvēka garīgai un fiziskai veselībai. Arī pat tad, kad trūkst zinātnisku pierādījumu, lai to pierādītu līdz galam, mēs visu laiku cenšamies noliegt šīs spēles. Tas ir cilvēku dabā, atrast kaut ko, ko vainot par nepareizu stāju vai sabojātu redzi, un video spēļu spēlēšana ir ideāls mērķis, ko vainot. Tomēr daudzas lietas gadu laikā ir mainījušās, un ir veikti vairāki profesionāli pētījumi, lai noskaidrotu patiesību.

Vai video spēles nāk par labu cilvēkam?
Vai video spēles patiešām traucē mūsu mācīšanās spēju, padara mūs tikai vardarbīgākus un tās ietekmē fizisko veselību? Lai gan vēl joprojām nav pietiekami daudz pierādījumu, lai piedāvātu konkrētu atbildi, labā ziņa ir tā, ka vairāki pētījumi ir atklājuši, ka spēles arī var nākt par labu cilvēkam, dažādās jomās.

Mēs esam izveidojuši sarakstu, ar labajiem iemesliem, kāpēc varētu spēlēt video spēles. Tomēr jāsaprot, ka šie iemesli nav attaisnojums, lai 10 stundas dienā pavadītu pie ekrāniem un spēlētu spēles – ilglaicīgi spēlējot tām tomēr ir kaitīga ietekme.

1. Video spēles palēnina novecošanu
Vīriešiem, sievietēm, pusmūža cilvēkam – ikvienam ir kopīga iezīme, un tā ir novecošana. Nākot gadiem, cilvēki kļūst vecāki, bet arī gudrāki, jo ir piedzīvojuši dažādas kļūdas, kuras cenšas vairs nepieļaut. Tam par iemeslu arī var redzēt uzmanīgus pensionārus pie automašīnas stūres, braucot ar 25 km stundā lielu ātrumu, ja atļautais ātrums būtu, piemēram, 45 kilometri stundā. Bet, tāpat, kā uzturēt veselīgas treniņa rutīnas var palīdzēt organismam justies vismaz par 10 gadiem jaunākam, mūsu smadzenes arī var uzturēt formā. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka video spēļu spēlēšana var paveikt tieši šo darbu. Spēles, kas nodarbina atmiņu un smadzeņu darbību, liek tām darboties daudz asāk.

2. Labākas spējas, pieņemt svarīgus lēmumus
Ročesteras universitātes pētniecības grupa vēlējās noskaidrot, kā video spēles ietekmē mūsu spēju pieņemt lēmumus., Viņu mērķis bija pārbaudīt, vai spēles, kurās pārvietojās kustīgi attēli un jāreaģē uz katru kustību var palīdzēt arī dzīvē reaģēt tikpat ātri. Pētījuma grupā bija jaunieši bez iepriekšējās spēļu pieredzes. Spēlējot dažādas stratēģiskas un aktīvas darbības spēles māca tulkot pareizus lēmumus.

3. Ārstē depresiju
Pirms vairākiem gadiem Jaunzēlandes zinātnieki centās noskaidrot, vai video spēles var izmantot, lai ārstētu psihiskus traucējumus, piemēram, depresiju. Pētījums tika veikts ar SPARX video spēli, kas ir īpaši paredzēta, lai sniegtu terapiju pusaudžiem. Tā ir aktīvāka un patīkamāka, kā regulāras konsultācijas. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 168 jaunieši ar vidējo vecumu 15 gadi, un visiem novērotas depresijas pazīmes. Puse no grupas saņēma tradicionālās konsultācijas, bet otra grupa spēlēja šo SPARX video spēli. Šī spēle pierādīja savas spējas, palīdzot bērniem tikt vaļā no depresijas pazīmēm. Šo video spēli kā terapiju vēl joprojām mēdz izmantot kā ārstēšanas kursu.

Bērni, datori un redze

baby-84627_960_720

Bērni un datori ir gandrīz neatdalāmas lietas mūsdienu pasaulē. Daudzi skolas vecuma bērni, kā arī pat pirmsskolas vecuma bērni pavada vairākas stundas katru dienu pie datoru monitoriem. Tāpēc ir vērts padomāt, kādu efektu sniedz dators bērna veselībai, redzei un sociālām spējām.

Kādi ir galvenie jautājumi, par ko uztraucas vecāki, saistībā ar datoru izmantošanu?

  • Vai datora lietošana kaitē bērna acīm?
  • Vai dators var uzlabot vai tikai kaitē mācībām?
  • Vai bērniem būtu jāvalkā brilles, kas aizsargā no negatīviem stariem?

Jaunākie pētījumi liecina, ka datoru lietošana starp pirmsskolas vecuma bērniem, var faktiski uzlabot sagatavotību skolai un akadēmisko sniegumu. Šāds pētījums ir veikts, bērniem atļaujot lietot datoru vien pāris minūtes dienā. Tomēr reālā dzīvē šis laiks, kas tiek pavadīts pie ekrāniem ir daudz ilgāks. Pārāk ilga sēdēšana pie datora monitora var būt problēma. Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem, kuri pavada daudzas stundas pie datora, ir lielāks risks saslimt ar datoru ergonomikas problēmām un dator-redzes sindromu.

Datora ergonomika ir pētījums par cilvēku efektivitāti darbā. Problēmas, kas ir saistītas ar datoru ergonomiku nāk kopā ar dator-redzes sindromu, jo redze var pasliktināties. Viena no lielākajām potenciālajām problēmām ir pārāk ilga sēdēšana pie ekrāna (šajā grupā ietilpst ne tikai datori, bet arī viedtālruņi, video spēles, e-grāmatas, planšetes). Zilā gaisma, kas atstarojas no ekrāna, ilglaicīgi nav veselīga redzei. Visas digitālās ierīces ar ekrānu izdala ievērojamu daudzumu zilo gaismu, kuru dēvē arī par augstas enerģijas redzamo gaismu (HEV gaismu). Šī gaisma var palielināt risku iegūt redzes pasliktināšanos vēlāk dzīvē.

Lai gan saule izstaro daudz vairāk HEV gaismu nekā dators un citas digitālās ierīce, zilās gaismas pievienotā iedarbība uz bērnu iegūst faktors, ka ekrāns atrodas daudz tuvāk acīm, pie tam vairākas stundas dienā. Daudzi acu ārsti, kuri specializējas tiešu bērnu redzes jautājumos, apgalvo, ka ilgstoša datora lietošana var novest pie progresīvas tuvredzības. Šo iemeslu dēļ, laba ideja ir noteikt zināmas vadlīnijas, cik ilgi bērns var pavadīt laiku pie ekrāna.

Kā samazināt risku, kas saistīts ar redzes problēmām?
Lai samazinātu iespēju, ka bērnam var parādīties dator-redzes sindroms un datoru ergonomikas problēma, pārliecinies, ka viņš sēž ērtā un “neitrālā” pozā. Neitrālā poza tiek raksturota kā:

  • Galva balstās uz kakla, nevis noliekta uz priekšu vai atpakaļ. Datora ekrāns ir novietots aptuveni 15 grādus zem acu līmeņa.
  • Mugura ir taisna un pleci atpakaļ, bet ne saspringti. Izvairies no sēdēšanas uz priekšu – noliekšanās pie klaviatūras.
  • Augšdelmi ir tuvu ķermenim un atslābināti, nevis aizgriezti prom no sāniem.
  • Apakšdelmi ir novietoti uz galda, un ar elkoņiem veido vismaz 90 grādu leņķī.
  • Rokas ir gandrīz vienā līmenī ar apakšdelmu, ar nelielu roku līkumu
  • Kājas atrodas plakani uz grīdas vai kāda kāju balsta. Ceļi veido vismaz 90 grādu leņķi.

Speciālisti iesaka atpūsties no datora ik pēc 20 vai 30 minūtēm, kuru pavadīt pieceļoties un izstiepjoties. Tas palīdz mazināt spriedzi muskuļos.

3 iemesli, kā dators var kaitēt tavai veselībai un kā palikt veselam

coffee-desk-laptop-notebook

Darbs pie datora var izklausīties kā mierīgākais darbs pasaulē, tomēr tas ir gluži pretēji. Tas ir ļoti grūts darbs, it īpaši tavam ķermenim. Ilglaicīga sēdēšana un neizkustēšanās izraisa muguras sāpes un negatīvi ietekmē asinsriti, kas, savukārt, veicina sirds un asinsvadu slimības. Visu laiku izmantojot peli un rakstot uz klaviatūras, var novest cilvēku pie muskuļu stinguma rokām, roku locītavām un kakla sāpēm, kā arī iekaisumiem un pat traumām. Skatīšanās uz spilgtu ekrānu visas dienas laikā var izraisīt sausas acis un galvassāpes. Visbeidzot, darbs pie datora var būt stresa pilns, izolēts un var izraisīt depresiju. Citiem vārdiem sakot, strādāšana pie datora ir daudz neveselīgāka, nekā jūs varētu iedomāties.

Tāpēc esam sagatavojuši trīs svarīgākos iemeslus, kā dators kaitē veselībai un kā izvairīties no tiem.

1. Sēdēšana nogalina
Neatkarīgi no tā, kur tu sēdi: pie televizora, datora vai lasot grāmatu – ilglaicīga sēdēšana apdraud veselību. Sēdēšana ietekmē asinsriti, muguras stabilitāti, un, visticamāk, nepareizu pārtikas uzņemšanu, kaut ko ik pa laikam uzgraužot vai uzdzerot. Sēdēšanas laikā tiek ļoti maz sadedzinātas kalorijas, padarot iespējamu pārēšanos un tauku rezervju krāšanos. Tavs mūžs tiek krasi saīsināts, jo sēdēšana var izraisīt svara pieaugumu, diabētu, sirds slimības, vēzi.

Kā sevi pasargātSēdēšana ir normāla parādība, un no tās praktiski nevar izvairīties. Tomēr, ja sēdēšana notiek pārāk ilgi, nepieciešams:
veikt biežus pārtraukumus, vismaz piecas minūtes ik stundu
pastaigāt apkārt un izstieptie savos pārtraukumos
veikt dažādus vingrinājums pirms vai pēc darba

2. Nepareiza sēdēšanas poza rada sāpes
Lai gan jāatzīst, ka slikta poza ne vienmēr ir sēdēšanas sekas, bet tomēr.. Tavas ikdienas aktivitātes ietekmē arī ķermeni, veidojot muskuļus – tie vai nu paliek spēcīgāki vai vājāki. Tipiskas sekas, kas saistītas ar sliktu sēdēšanas pozu pie datora ir muguras sāpes, plecu un kakla sāpes, galvassāpes.

Kā sevi pasargāt – Dari visus iepriekš pieminētos padomus, kas saistās ar sēdēšanu. Tas ir, piecelies ik pa laikam, izstaipies, izmasē savus plecu muskuļus. Tu vari uzstādīt savu ekrānu ergonomiski, lai augšējā mala būtu tieši acu līmenī, displejs ir pret seju. Arī krēslam ir ļoti svarīgi būt pielāgotam, kuram ir jābūt attiecīgā augstumā, ērtam, komfortablam, ar iespēju atgāzt atzveltni, kā atpūtas pozu.

3. Atkārtotas kustības var radīt savainojumus
Atkārtotās sastiepumu traumas izraisa nepārtrauktas fiziskas kustības, kas bojā cīpslas, nervus, muskuļus un citus mīkstos audus. Visbiežāk tas skar rokas, nepārtraukti rakstot uz klaviatūras vai bīdot peli pa galda virsmu.

Kā sevi pasargāt – Visi iepriekš minētie pasākumi ar izstaipīšanos un pastaigu atpūtu ik pēc stundas. Nepieciešams pielāgot savu stāju, lai mazinātu locītavu spriedzi. Apzināti mēģini turēt rokas atvieglotā stājā. Izmanto pavisam maz spēku, lai satvertu un bīdītu peli, kā arī rakstītu uz klaviatūras. Visbeidzot – pārliecinies, ka rokas ir vienmēr siltas.