Vai roboti atņems mums darbu?

girl-2181709_960_720

Tehnoloģijas dienu no dienas attīstās arvien ātrākos tempos, tik ātri, ka nav pat iespējams visam izsekot līdzi. Akadēmiķi uzskata, ka puse no šobrīd pieejamām darba vietām ASV varētu tikt automatizētas pat tik drīz kā desmit līdz divdesmit gadu laikā. Eksperti brīdina, ka jau šodienas sasniegumi mākslīgā intelekta lauciņā un tā straujā attīstība varētu izraisīt masveida bezdarba situāciju ne vienā vien augsti attīstītā valstī. Dr. Stjuarts Ārmstrongs no Cilvēces Nākotnes Institūta Oksfordas universitātē minējis, ka pastāv risks, ka datori var pārņemt cilvēku darbu straujāk nekā varētu tikt radītas jaunas darbavietas. Institūtā veiktie pētījumi šobrīd izmeklē, kuri no darba veidiem ir visvairāk neaizsargātie un diezgan daudzi no tiem ir meklējami tieši loģistikā, administrācijā, apdrošināšanas parakstīšanas birojos un tamlīdzīgi. Patiesība ir tāda, ka visai milzīgs daudzums darbavietu ir potenciāli neaizsargātas pret advancētāko mākslīgā intelekta ienākšanu darba tirgū. Dr. Murejs Šanahans, izziņas robotikas profesors Londonas Imperiālajā Koledžā, piekrīt viedoklim, ka uzlabojumi mākslīgā intelekta attīstībā sāk veidot cilvēkresursu problēmas, par kurām ir nepieciešams runāt jau tagad. Protams, absolūto darba tirgus situāciju ir ļoti grūti prognozēt. Taču skaidrs ir fakts, ka mākslīgais intelekts, protams, var radīt zināmas problēmas. Bet arī iepriekš, kad cilvēce izstrādāja jauna veida tehnoloģijas bieži tika skandinātas lielas bažas, taču drīz vien ar tehnoloģijas attīstību tika izveidotas jaunas darba vietas tieši cilvēkiem. Akadēmiķi slavē Google uzņēmuma radīto ētikas padomi, kas uzraudzīs, lai mākslīgā intelekta izveide būtu cilvēcei droša un maksimāli samazinātu risku. Arī modernās tehnoloģijas kādam ir jāapkalpo, jāuztur un pastāvīgi jāatjaunina, tas nav iespējams bez cilvēka klātbūtnes. Akadēmiķi uzskata, ka ņemot vērā to, ka lai gan arī profesijas vienmēr ir bijušas apdraudētas no tehnoloģiju progresa puses, tomēr pašreizējās tendences liecina, ka darbavietas tiek iznīcinātas ātrāk nekā tiek izveidotas jaunas. Nesens ziņojums, ko sastādījuši Karls Benedikts Frejs un Maikls A. Ozborns no Oksfordas universitātes, liecina, ka gandrīz puse (47 %) no visām amerikāņu darba vietām ir apdraudētas un varētu tikt automatizētas desmit līdz divdesmit gadu laikā. Frejs un Ozborns apzinājuši, ka visvairāk riskam pakļautie darbi ir tie, kuros iekļauta liela daļa rutīnas darba (piemēram, telemārketings, zema līmeņa grāmatvedības pakalpojumi, datu ievade). Un tādi darbi, ko varētu aizstāt ar arvien uzlabotiem algoritmiem, kā arī dažādas darba vietas ražošanas un apstrādes rūpniecībā, kas jau tā ir dziļi cietušas no pēdējos gadu desmitos veiktajiem cilvēces sasniegumiem. Lai arī datorizācija ir vēsturiski tiek aprobežota ar ikdienas uzdevumiem, kas saistīti uz skaidriem noteikumiem balstītām aktivitātēm un lielu datu algoritmiem, taču tagad strauji pieaug mākslīgā intelekta produkti, kas spēs darbaspēku aizstāt arī darbos, kuros nav nekādas rutīnas. Arvien advancētāki roboti iegūst uzlabotas sajūtas un kustību veiklību, ļaujot tiem veikt plašāku jomu manuālos uzdevumu. Šī tendence visticamāk mainīs darba raksturu dažādās nozarēs un profesijās. Diemžēl, mums ir jāņem vērā fakts, ka tieši šīs pašas problēmas kļūs par strauju slogu ne tikai ASV, bet izplatīsies gan Lielbritānijā, gan arī citviet Eiropā, nemaz nerunājot par attīstītākajām Āzijas valstīm. Lai arī vairāku veidu darba vietas vēl šodien nav apdraudētas (it īpaši tās, kas saistītas ar veselības aprūpi un vadību), nav nekādu garantiju, ka tās būs drošas uz ilgiem laikiem.

Continue reading »

Bērni, datori un redze

baby-84627_960_720

Bērni un datori ir gandrīz neatdalāmas lietas mūsdienu pasaulē. Daudzi skolas vecuma bērni, kā arī pat pirmsskolas vecuma bērni pavada vairākas stundas katru dienu pie datoru monitoriem. Tāpēc ir vērts padomāt, kādu efektu sniedz dators bērna veselībai, redzei un sociālām spējām. Kādi ir galvenie jautājumi, par ko uztraucas vecāki, saistībā ar datoru izmantošanu? Vai datora lietošana kaitē bērna acīm? Vai dators var uzlabot vai tikai kaitē mācībām? Vai bērniem būtu jāvalkā brilles, kas aizsargā no negatīviem stariem? Jaunākie pētījumi liecina, ka datoru lietošana starp pirmsskolas vecuma bērniem, var faktiski uzlabot sagatavotību skolai un akadēmisko sniegumu. Šāds pētījums ir veikts, bērniem atļaujot lietot datoru vien pāris minūtes dienā. Tomēr reālā dzīvē šis laiks, kas tiek pavadīts pie ekrāniem ir daudz ilgāks. Pārāk ilga sēdēšana pie datora monitora var būt problēma. Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem, kuri pavada daudzas stundas pie datora, ir lielāks risks saslimt ar datoru ergonomikas problēmām un dator-redzes sindromu. Datora ergonomika ir pētījums par cilvēku efektivitāti darbā. Problēmas, kas ir saistītas ar datoru ergonomiku nāk kopā ar dator-redzes sindromu, jo redze var pasliktināties. Viena no lielākajām potenciālajām problēmām ir pārāk ilga sēdēšana pie ekrāna (šajā grupā ietilpst ne tikai datori, bet arī viedtālruņi, video spēles, e-grāmatas, planšetes). Zilā gaisma, kas atstarojas no ekrāna, ilglaicīgi nav veselīga redzei. Visas digitālās ierīces ar ekrānu izdala ievērojamu daudzumu zilo gaismu, kuru dēvē arī par augstas enerģijas redzamo gaismu (HEV gaismu). Šī gaisma var palielināt risku iegūt redzes pasliktināšanos vēlāk dzīvē. Lai gan saule izstaro daudz vairāk HEV gaismu nekā dators un citas digitālās ierīce, zilās gaismas pievienotā iedarbība uz bērnu iegūst faktors, ka ekrāns atrodas daudz tuvāk acīm, pie tam vairākas stundas dienā. Daudzi acu ārsti, kuri specializējas tiešu bērnu redzes jautājumos, apgalvo, ka ilgstoša datora lietošana var novest pie progresīvas tuvredzības. Šo iemeslu dēļ, laba ideja ir noteikt zināmas vadlīnijas, cik ilgi bērns var pavadīt laiku pie ekrāna. Kā samazināt risku, kas saistīts ar redzes problēmām? Lai samazinātu iespēju, ka bērnam var parādīties dator-redzes sindroms un datoru ergonomikas problēma, pārliecinies, ka viņš sēž ērtā un “neitrālā” pozā. Neitrālā poza tiek raksturota kā: Galva balstās uz kakla, nevis noliekta uz priekšu vai atpakaļ. Datora ekrāns ir novietots aptuveni 15 grādus zem acu līmeņa. Mugura ir taisna un pleci atpakaļ, bet ne saspringti. Izvairies no sēdēšanas uz priekšu – noliekšanās pie klaviatūras. Augšdelmi ir tuvu ķermenim un atslābināti, nevis aizgriezti prom no sāniem. Apakšdelmi ir novietoti uz galda, un ar elkoņiem veido vismaz 90 grādu leņķī. Rokas ir gandrīz vienā līmenī ar apakšdelmu, ar nelielu roku līkumu Kājas atrodas plakani uz grīdas vai kāda kāju balsta. Ceļi veido vismaz 90 grādu leņķi. Speciālisti iesaka atpūsties no datora ik pēc 20 vai 30 minūtēm, kuru pavadīt pieceļoties un izstiepjoties. Tas palīdz mazināt spriedzi muskuļos.

Continue reading »

3 iemesli, kā dators var kaitēt tavai veselībai un kā palikt veselam

coffee-desk-laptop-notebook

Darbs pie datora var izklausīties kā mierīgākais darbs pasaulē, tomēr tas ir gluži pretēji. Tas ir ļoti grūts darbs, it īpaši tavam ķermenim. Ilglaicīga sēdēšana un neizkustēšanās izraisa muguras sāpes un negatīvi ietekmē asinsriti, kas, savukārt, veicina sirds un asinsvadu slimības. Visu laiku izmantojot peli un rakstot uz klaviatūras, var novest cilvēku pie muskuļu stinguma rokām, roku locītavām un kakla sāpēm, kā arī iekaisumiem un pat traumām. Skatīšanās uz spilgtu ekrānu visas dienas laikā var izraisīt sausas acis un galvassāpes. Visbeidzot, darbs pie datora var būt stresa pilns, izolēts un var izraisīt depresiju. Citiem vārdiem sakot, strādāšana pie datora ir daudz neveselīgāka, nekā jūs varētu iedomāties. Tāpēc esam sagatavojuši trīs svarīgākos iemeslus, kā dators kaitē veselībai un kā izvairīties no tiem. 1. Sēdēšana nogalina Neatkarīgi no tā, kur tu sēdi: pie televizora, datora vai lasot grāmatu – ilglaicīga sēdēšana apdraud veselību. Sēdēšana ietekmē asinsriti, muguras stabilitāti, un, visticamāk, nepareizu pārtikas uzņemšanu, kaut ko ik pa laikam uzgraužot vai uzdzerot. Sēdēšanas laikā tiek ļoti maz sadedzinātas kalorijas, padarot iespējamu pārēšanos un tauku rezervju krāšanos. Tavs mūžs tiek krasi saīsināts, jo sēdēšana var izraisīt svara pieaugumu, diabētu, sirds slimības, vēzi. Kā sevi pasargāt – Sēdēšana ir normāla parādība, un no tās praktiski nevar izvairīties. Tomēr, ja sēdēšana notiek pārāk ilgi, nepieciešams: veikt biežus pārtraukumus, vismaz piecas minūtes ik stundu pastaigāt apkārt un izstieptie savos pārtraukumos veikt dažādus vingrinājums pirms vai pēc darba 2. Nepareiza sēdēšanas poza rada sāpes Lai gan jāatzīst, ka slikta poza ne vienmēr ir sēdēšanas sekas, bet tomēr.. Tavas ikdienas aktivitātes ietekmē arī ķermeni, veidojot muskuļus – tie vai nu paliek spēcīgāki vai vājāki. Tipiskas sekas, kas saistītas ar sliktu sēdēšanas pozu pie datora ir muguras sāpes, plecu un kakla sāpes, galvassāpes. Kā sevi pasargāt – Dari visus iepriekš pieminētos padomus, kas saistās ar sēdēšanu. Tas ir, piecelies ik pa laikam, izstaipies, izmasē savus plecu muskuļus. Tu vari uzstādīt savu ekrānu ergonomiski, lai augšējā mala būtu tieši acu līmenī, displejs ir pret seju. Arī krēslam ir ļoti svarīgi būt pielāgotam, kuram ir jābūt attiecīgā augstumā, ērtam, komfortablam, ar iespēju atgāzt atzveltni, kā atpūtas pozu. 3. Atkārtotas kustības var radīt savainojumus Atkārtotās sastiepumu traumas izraisa nepārtrauktas fiziskas kustības, kas bojā cīpslas, nervus, muskuļus un citus mīkstos audus. Visbiežāk tas skar rokas, nepārtraukti rakstot uz klaviatūras vai bīdot peli pa galda virsmu. Kā sevi pasargāt – Visi iepriekš minētie pasākumi ar izstaipīšanos un pastaigu atpūtu ik pēc stundas. Nepieciešams pielāgot savu stāju, lai mazinātu locītavu spriedzi. Apzināti mēģini turēt rokas atvieglotā stājā. Izmanto pavisam maz spēku, lai satvertu un bīdītu peli, kā arī rakstītu uz klaviatūras. Visbeidzot – pārliecinies, ka rokas ir vienmēr siltas.

Continue reading »