Vai roboti atņems mums darbu?

girl-2181709_960_720

Tehnoloģijas dienu no dienas attīstās arvien ātrākos tempos, tik ātri, ka nav pat iespējams visam izsekot līdzi. Akadēmiķi uzskata, ka puse no šobrīd pieejamām darba vietām ASV varētu tikt automatizētas pat tik drīz kā desmit līdz divdesmit gadu laikā. Eksperti brīdina, ka jau šodienas sasniegumi mākslīgā intelekta lauciņā un tā straujā attīstība varētu izraisīt masveida bezdarba situāciju ne vienā vien augsti attīstītā valstī. Dr. Stjuarts Ārmstrongs no Cilvēces Nākotnes Institūta Oksfordas universitātē minējis, ka pastāv risks, ka datori var pārņemt cilvēku darbu straujāk nekā varētu tikt radītas jaunas darbavietas. Institūtā veiktie pētījumi šobrīd izmeklē, kuri no darba veidiem ir visvairāk neaizsargātie un diezgan daudzi no tiem ir meklējami tieši loģistikā, administrācijā, apdrošināšanas parakstīšanas birojos un tamlīdzīgi. Patiesība ir tāda, ka visai milzīgs daudzums darbavietu ir potenciāli neaizsargātas pret advancētāko mākslīgā intelekta ienākšanu darba tirgū.

Dr. Murejs Šanahans, izziņas robotikas profesors Londonas Imperiālajā Koledžā, piekrīt viedoklim, ka uzlabojumi mākslīgā intelekta attīstībā sāk veidot cilvēkresursu problēmas, par kurām ir nepieciešams runāt jau tagad. Protams, absolūto darba tirgus situāciju ir ļoti grūti prognozēt. Taču skaidrs ir fakts, ka mākslīgais intelekts, protams, var radīt zināmas problēmas. Bet arī iepriekš, kad cilvēce izstrādāja jauna veida tehnoloģijas bieži tika skandinātas lielas bažas, taču drīz vien ar tehnoloģijas attīstību tika izveidotas jaunas darba vietas tieši cilvēkiem. Akadēmiķi slavē Google uzņēmuma radīto ētikas padomi, kas uzraudzīs, lai mākslīgā intelekta izveide būtu cilvēcei droša un maksimāli samazinātu risku. Arī modernās tehnoloģijas kādam ir jāapkalpo, jāuztur un pastāvīgi jāatjaunina, tas nav iespējams bez cilvēka klātbūtnes. Akadēmiķi uzskata, ka ņemot vērā to, ka lai gan arī profesijas vienmēr ir bijušas apdraudētas no tehnoloģiju progresa puses, tomēr pašreizējās tendences liecina, ka darbavietas tiek iznīcinātas ātrāk nekā tiek izveidotas jaunas.

Nesens ziņojums, ko sastādījuši Karls Benedikts Frejs un Maikls A. Ozborns no Oksfordas universitātes, liecina, ka gandrīz puse (47 %) no visām amerikāņu darba vietām ir apdraudētas un varētu tikt automatizētas desmit līdz divdesmit gadu laikā. Frejs un Ozborns apzinājuši, ka visvairāk riskam pakļautie darbi ir tie, kuros iekļauta liela daļa rutīnas darba (piemēram, telemārketings, zema līmeņa grāmatvedības pakalpojumi, datu ievade). Un tādi darbi, ko varētu aizstāt ar arvien uzlabotiem algoritmiem, kā arī dažādas darba vietas ražošanas un apstrādes rūpniecībā, kas jau tā ir dziļi cietušas no pēdējos gadu desmitos veiktajiem cilvēces sasniegumiem. Lai arī datorizācija ir vēsturiski tiek aprobežota ar ikdienas uzdevumiem, kas saistīti uz skaidriem noteikumiem balstītām aktivitātēm un lielu datu algoritmiem, taču tagad strauji pieaug mākslīgā intelekta produkti, kas spēs darbaspēku aizstāt arī darbos, kuros nav nekādas rutīnas. Arvien advancētāki roboti iegūst uzlabotas sajūtas un kustību veiklību, ļaujot tiem veikt plašāku jomu manuālos uzdevumu. Šī tendence visticamāk mainīs darba raksturu dažādās nozarēs un profesijās.

Diemžēl, mums ir jāņem vērā fakts, ka tieši šīs pašas problēmas kļūs par strauju slogu ne tikai ASV, bet izplatīsies gan Lielbritānijā, gan arī citviet Eiropā, nemaz nerunājot par attīstītākajām Āzijas valstīm. Lai arī vairāku veidu darba vietas vēl šodien nav apdraudētas (it īpaši tās, kas saistītas ar veselības aprūpi un vadību), nav nekādu garantiju, ka tās būs drošas uz ilgiem laikiem.